« »

Arodbiedrības darbs un loma Slovēnijā!

07.10.2019  15:18 Jaunumi Nav komentāru

2019. gada 16. un 17. septembrī arodbiedrības LAKRS nozares koordinatore – Dace Tarasova, ESF projekts Nr. 3.4.2.2/16/I/002 ietvaros, piedalījās mācību vizīte Slovēnijā. Mācību vizītes laikā tikās ar Slovēnijas Publiskā sektora arodbiedrību konfederācija (KSJS) ģenerālsekretāru – Bojan Hribar un Slovēnijas Brīvo arodbiedrību asociācija (ZSSS), tikšanās laikā piedalījās: Lidija Jerkic, ZSSS prezidente, Andrej Zorko, ZSSS izpildsekretārs juridiskos jautājumos; Anton Rozman, Metāla un elektroindustrijas arodbiedrība (SKEI) ģenerālsekretārs, Saška Kiara Kumer, Transporta un telekomunikāciju darbinieku arodbiedrība (SDPZ) ģenerālsekretāre un darba devēja organizācijas ģenerālsekretāre Ladi Rožič.

Slovēnijas Brīvo arodbiedrību asociācija pārstāv 21 nozari ar apmēram 840 000 biedriem, savukārt Slovēnijas Publiskā sektora arodbiedrības konfederācija, kura ir lielākā publiskā sektora strādājošo pārstāvošā konfederācija, ietilpst sekojošās nozares: izglītība, zinātne un kultūras darbinieku arodbiedrība (39 000 biedru), veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (17.500 biedru), aprūpes darbinieku (medmāsas) arodbiedrība (6 633 biedru); policistu arodbiedrība (5.822 biedru), neatkarīgā Ļubļanas universitātes darbinieku arodbiedrība (1.300 biedru), tiesu darbinieku arodbiedrība (825 biedru), Ierēdņu arodbiedrību (316 biedru), kopumā šī konfederācija pārstāv 71,396 biedru.

Slovēnija ir tiesiskuma un sociāla valsts. Tāpat kā Latvijas Satversmē ir noteikta, tāpat arī Slovēnijas Konstitūcija ir noteikts, ka tiek garantēta brīvība nodibināt, darboties un iestāties arodbiedrībās.

Koplīguma saturu, formu un pārrunas tiek noregulētas ar Koplīguma likumu ( Collective agreement Act). Visi noslēgtie koplīgumi (ģenerālvienošanās) ir publiski un tiem ir likuma spēks.

Pastāv arī Darba attiecību likums, kurā ir noteikts, ka gan slēdzot vai izbeidzot darba līgumu, gan darba attiecību laikā, darba devējam un darba ņēmējam ir jāievēro šī likuma un citu likumu, ratificētu un publicētu starptautisko līgumu un citu noteikumu, koplīgumu un darba devēja vispārējie noteikumi. akti. Darba līgumā un / vai koplīgumā var noteikt darba ņēmējam labvēlīgākas tiesības nekā šajā likumā noteiktās. [EMPLOYMENT RELATIONSHIPS ACT, Article 4]. Slovēnijas normatīvie akti neparedz pirms darba līguma uzteikuma prasīt arodbiedrības piekrišanu.

Uzņēmuma līmeni arodbiedrība var pārstāvēt darbiniekus, ja tajā ir 15% biedru no kopējā darbinieku skaita, savukārt nacionālajā līmeni – ja ir 10% biedru no nozares. Pārstāvību ir jāpierāda, iesniedzot valsts institūcijām biedru sarakstu ar parakstiem.

Svarīgi ir arī norādīt, ka biedru maksas ieturējumus nosaka normatīvais akts, proti, Slovēnijas Darba likuma 207. panta trešā daļa, kurā ir noteikts, ka pēc arodbiedrības pieprasījuma un atbilstoši arodbiedrības, kurā ir darbinieks ir biedrs, statūtiem darba devējam ir pienākums atskaitīt  arodbiedrības biedra naudu no attiecīgā darbinieka algas  un pārskaitīt arodbiedrībai. Biedru naudas apmērs arī ir 1% no darba samaksas (bruto).

Slovēnijā ar 2020. gadu minimālā darba alga  ir 940 euro,  nodoklis- 16 % no minimālās algas, uz doto brīdi minimālā darba alga ir 886 euro.

Protams tika arī uzzināts, kā tiek risināti strīdi, arodbiedrības nepaļaujas uz tiesvedībām, jo ir ilgas un neefektīvas, tā vietā tiek izmantota mediācija. Būtiski tika iezīmēts jautājums par streiku. Slovēnijā var streikot, ja pat ir noslēgts koplīgums, un ja strīds koplīguma nepildīšana, tad darba devējs apmaksā visu (darbiniekam algas utt.), ja interešu strīds, piemēram, par darba algas palielināšanu, tad darba devējs nemaksā, bet streikot var un ir atļauts.

Pieteikšanas kārtība: privātā sektorā 5 dienas iepriekš, savukārt publiskā sektorā 10 dienas iepriekš, nodrošinot minimālu pakalpojumu sniegšanu, pirms streika dienas. Sākumā piesaka streiku un tikai tad notiek sarunas, nav pirms tam izlīgšanas komisijas. Ja darba devējs uzskata, ka nav likumīgs streiks, tad tiesa notiek tikai pēc streika.  Asociācijas un arodbiedrību pārstāvji minēja, ka darba devēji nav ieinteresēti novest visu līdz streikam, respektīvi, strīds tiek atrisināts pirms pieteiktās streika dienas.

Asociācija pirmsākumos nodibināja Krājaizdevumu sabiedrību, laikiem ejot pārtapa par banku, kurā palika kā 20% kapitāldaļu turētāju. Šī banka ir izaugusi kā viena no lielākajām bankām Slovēnijā, nodrošinot pakalpojumus visiem iedzīvotājiem, savukārt ar labākiem nosacījumiem arodbiedrības biedriem.  Ienākumi no dividendēm nonāk nozaru arodbiedrībās.

Kopumā ir noslēgtas 14 ģenerālvienošanās.

ESF projekts Nr. 3.4.2.2/16/I/002 ietvaros arodbiedrība LAKRS pārstāv transporta nozari.

Diskutējot ar Saška Kiara Kumer, Transporta un telekomunikāciju darbinieku arodbiedrība (SDPZ) ģenerālsekretāri tika minēja, ka nozares līmenī koplīgums (ģenerālvienošanās) nav kopš 2004. gada, bet uz doto momentu sarunu process notiek, un cer, ka ģenerālvienošanās tiks noslēgta, notiek cīņa. Protams, uzņēmuma koplīgumi ir, visos transporta uzņēmumos, katrā uzņēmumā savi nosacījumi, proti, nav identiski, pēc viena modeļa izstrādāti un ar citādākiem noteikumiem, piemēram, darba algas lielums ir atkarīgs no uzņēmuma lieluma, ja uzņēmumā ir 800 darbinieku, tad algas ir lielākas. Minimālā alga transporta nozarē ir starp 930 – 1100 euro (brutto). Pateicoties pozitīvām sarunām ar valdības pārstāvjiem un darba devējiem tika pieņemts normatīvā akta grozījumi, kuri paredz, ka ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma nauda netiek aplikta ar nodokļiem, attiecināms uz visiem strādājošiem, tas ir, 1070 euro, ja atvaļinājuma nauda ir lielāka par 1070 euro, tad apliek to starpību ar nodokli.

Slovēnijā darbojas tās pašās direktīvas, regulas un arī attiecībā par darbgatīvu ir pieņemts “īpašs” normatīvais akts, bet attiecībā uz darbgatavības apmaksu, tā tiek apmaksāta no darba devēja puses, un tie ir 30-40% no darba algas par darbgatavības stundu, viss ir atkarīgs no uzņēmuma lieluma.

Apmācības, kuras ir saistītas ar 95. Kodu un digitālās kartes apmaksā darba devējs, transporta nozares arī dotē valsts un ir nepieciešami apmēram 20. milj. euro. gadā.

Attiecība uz starptautiskām kravām – kravu vadītājiem darba alga ir apmēram 830 euro (bruto) papildus dienas nauda.

Sagatavoja:
Dace Tarasova

Eiropas Sociālā fonda projekta “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības divpusējā sociālā dialoga
attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrādē uzņēmējdarbības vides sakārtošanai”
Nr.3.4.2.2/16/I/002 ietvaros


error0